Varēja būt, bet nebij...Mani ļoti fascinē Norvēģu pelēkais aļņu suns (elkhaunds) un nevelti šai šķirnei veltīšu nelielu galeriju. Esmu medniece, tādēļ esmu apzinājusi Latvijā ievestos šīs šķirnes pārstāvjus, iepazinusies ar viņu saimniekiem. Latvijā „norvēģīši” ir tikai trīs eksemplāri – divas dāmas Taiga un Rasma (abas ievestas no Norvēģijas), viens jaunskungs Rico (ievests no Somijas).
Pati no audzētavas „Kennel Uutouri” Somijā jau tiku sarunājusi kucēna iegādi. Taču... „Cilvēks domā, Dievs dara!” Kad Gunāram kādā no Somijas audzētavām tika atteikts kucēns, es atteicos no savējā aizrunātā kucēna Somijas audzētavā "Kennel Uutouri" Gunāram par labu. Neslēpšu – viņš arī bija daudz labākā finansiālā situācijā kā es! Gunāram tika dota priekšroka! Taču es nekādi nevarēju Gunāru vienu laist ceļā uz Somiju pēc šīs šķirnes pārstāvja. Manī bija tikai viena doma – šis puisis (Rico) Latvijā būs pirmais, ciltsdarba nepieciešamībai jāatved vislabākais kucēns-puika no metiena. Un rezultātā no audzētavas Somijā tika atvests Rico Uutouri. Brīnišķīgs puisis!!!
Par šīs šķirnes ciltsdarba turpinājumu Latvijā varētu tikai zīlēt, ja vien nebūtu zināmi skandināvu skarbie nosacījumi. Skandināvi ar mums, t.i. Baltijas audzētājiem nerunā. Viņu prasība ir viena – „Nokārtojiet darba pārbaudi, tad piekritīsim Skandināvijas suņu pārošanai ar pie jums ievestajiem. Tas nekas, ka esiet nopirkuši no mums. Pārbaudiet darba spējas un tad runāsim!” Piekritīsiet, diezgan bargi, ne?
Pārrunājot ar saimniekiem šīs šķirnes suņu īpašības tiem strādājot medībās, ir skaidrs kāpēc Skandināvijas valstu audzētāji no pārējās pasaules novēršas. Iesaku izlasīt:
Ups! Lai kārtotu pārbaudījumu, jābrauc uz Norvēģiju, Zviedriju to kārtot, pie tam reālās medībās...
Mani tirdīja jautājums - kāpēc gan Latvijas „norvēģīši” nevarētu kārtot eksāmenu Latvijā? Tieši tādi noteikumi ir izstrādāti laikām, kuras pārstāv FCI V.grupu. Re, noteikumi ir, pie tam atzīti un apstiprināti. Tiesneši arī ir!
Kā zināms, V.grupa ir sadalīta astoņās sekcijās, kur 2.sekcijā – Ziemeļu medību suņi – ietilpst:
Norvēģija Norvēģu pelēkais aļņu suns, Norvēģu melnais aļņu suns, Norvēģijas lundehunds,
Krievija Krievu-eiropas laika, Austrumsibīrijas laika, Rietumsibīrijas laika.
Zviedrija Zviedru aļņu suns, Norrbottenšpics.
Somija Karēlijas lāču suns, Somu špics (Somija).
Ņemot vērā augstāk minēto sarakstu, secinājums viens – tātad gan norvēģu pelēkais aļņu suns, gan zviedru aļņu suns sastāv vienā un tajā pašā sekcijā, kurā atrodas laikas. Viss taču var notikt! Šo pārbaudījumu drīkst veikt visi 2.sekcijā uzskaitīto šķirņu suņi.
Ar savu ideju par eksāmena norisi Latvijā, vērsos pie LKF Mācību komisijas Medību sekcijas vadītājas Jeļenas Štrekkeres. Atsaucība nebija ilgi jāgaida. Vasaras nogalē tika rakstīts iesniegums Mācību komisijai gan no manas, gan Latvijas medību suņu kluba puses ar lūgumu nozīmēt tiesnešus pārbaudījumam. Atlika vēl tikai precizēt datumu un aicināt Latvijas „norvēģīšus” pārbaudīt savus spēkus, saskaņā ar „Noteikumiem uz alni un briedi”
Risks, protams, pastāvēja. Vislielākās bažas radīja jautājums – vai līdz nozīmētajam datumam MK „Pociems” mastos spēsim „noturēt” šo vislielāko briežu dzimtas pārstāvi – alni. Bez tam – nav sniega, kas tomēr būtu bijis pozitīvi pie pēdu apzināšanas, lencot mastus. Ellē - ratā!!! Alnis medījams tikai līdz 2012.gada 15.decembrim! Un ... kur vispār ir sniegs? Tāpat tika pielikts ne mazums pūļu, atrunājot medību kolektīva vīrus neaiztikt (līdz pārbaudījumam, vismaz pagaidām utt., utml.) „aļņu mastus”.
Paldies! Paldies maniem vīriem no MK „Pociems”, kaut arī viņi bija visai skeptiski noskaņoti par šādu pasākumu mūsu medījamās platībās, uz pārbaudījuma dienu tie ieradās itin kuplā skaitā!
Lielais paldies manas "trakās idejas" atbalstītājiem - Nacionālās kategorijas tiesnesim Ivaram Vilkam un tiesnesei lauku pārbaudēs Jeļenai Štrekkerei par atsaucību.
Un pats galvenais, mums taču bija arī „pārbaudāmais” – Jānim Kļaviņam piederošais zviedru aļņu suns (Jamthund) ASTOR.
Ne visu var paredzēt! Gan medību dieviete Diāna, gan mednieku aizbildnis Svētais Huberts sestdien mums liedza īstenot savus mērķus! Abi „aļņu masti” tukši! Jau pavēla pēcpusdiena... Nu ko, tiksimies atkal no jauna? Ticu, ka kādreiz šis pārbaudījums Latvijā tiks īstenots arī praksē. Noteikti ticu!
Par to kā mums veicās, skatīties raidījumā "Uz meža takas" (29.12.2012.)
| |||