Vilku medības
Tomēr jāsāk ar nelielu atkāpi...
2013.gada 21.augusts.
MK "Pociems" mednieki dzinējsezonu uzsākot varēs izmantot GPS navigāciju - izsekošanas ierīci suņiem Garmin. Prieks liels. Īpaši pēc negadījuma ar Smoli 2012./2013. sezonu noslēdzot.
Tiek nolemts testēt jau šovakar. Tiek sakārtota kaklasiksna, veikti iestatījumi pašā ierīcē un es ar Smoli dodos mežā. Čāpojam, čāpojam... suns pie pavadas. Kādā brīdī suns izrāda interesi par kādu pēdu, nospiedums garajā zālē nav redzams, tādēļ neļauju viņai pārāk ilgi pie tās kavēties. Un pareizi vien bija... iznākot uz ceļa redzams arī meža iemītnieka pēdas nospiedums. Brrr! Vilka ķepas... Tā kā bijām ar kolēģiem norunājuši, ka tiksimies konkrētā vietā, tad ar suni devāmies tālāk. Uzdūrāmies vilka atstātajiem ekskrementiem, kuru saturs skaidri norādīja, ka vilks uzturā lietojis meža ruksi.
2013.gada 29.augusts
Saņemu ziņu, ka Ērgļu purvā jau otro vakaru pēc kārtas uz piegaudošanu atsaucas vilki. Tāpat mani informē, ka piegaudošana turpināsies vēl ceturtdienas un piektdienas vakaros. Ja arī tad vilki atsauksies, tad sestdien ir plānotas vilku medības.
2013.gada 30.augusts vēls vakars
Vilki ir atsaukušies.
Ņemot vērā piedzīvojumus mežā nedēļu iepriekš, lēmums tiek pieņemts viennozīmīgs - vilku medībās piedalīšos arī es! Mūsu medību kolektīva apmedījamās platības atrodas tikai 12 km attālumā no Ērgļu purva. Un kas tad vilkam ir tāds nieka attālums.
2013.gada 31.augusts - VILKU MEDĪBAS
Norunātajā vietā tiekamies jau 8.00 no rīta. Nu gan ir bariņš, necerēti daudz mednieku un dzinēju. Pēc saraksta kopskaitā bijām 120 cilvēku. Pēc MMK "Brieži" pārstāvja Jāņa Zālīša (viņš arī vilku piagaudotājs) instruktāžas tiekam sadalīti grupās un katrai grupai līdzi savs vadītājs. Ap 10.00 tiekam nostādīti uz masta arī dzinēji jau gaida sava vadītāja signālu uzsākt dzīšanu. Man trāpījusies laba vieta, ar redzamību visapkārt teicami, stāvu pie purva grāvīša, kurš nedaudz ir pažuvis un tajā ir redzami vilku pēdu nospiedumi. Izskatās, ka šeit ir viena no daudzajām pārejām. Medības ir sākušās, dzinēji tuvojas arvien tuvāk un tuvāk. Grāvja otra puse čab un čab...Nedaudz pakreisi no manis mednieks Jānis te ieroci piemet pie pleca, te atkal nolaiž. Ārā no garās zāles neviens nerādās, tomēr čaboņa turpinās. Tālumā izskan pirmais šāviens, kas dod cerības, ka vilki ir iekšā mastā. Pēc šī šāviena jau atkal mūsu degungalā atsākas čaboņa.
Nu iet vaļā blīkšķi viens aiz otra. Šauj mans kolēģis Jānis pa kreisi no manis. Esmu kā novilkta kā stīga un sirds arī sitas kā negudra. Tomēr man pa šāvienam neviens no vilkiem vairs neparādās. Šāvieni turpinās, bet tie jau ir patālu no mums. Pēc īsa brītiņa jau iestājas klusums, vēl tikai dzird dzinējus.
Sagaidam viņus un mums tiek nodota ziņa, ka "ņemamies" nost no masta. Mūsu apsveikumi Jānim un Igo no Pāles kolektīva. Pa abiem vienu kucēnu (vilcenīti) pievārējuši (lielie vilki laikam aizgājuši medīt un kucēnus atstājuši)
Turpinot ceļu, satiekam mednieku bariņu, kuru vidū guļ vēl viens kucēns. Šoreiz nošauts vilku puika. Uzklausam mednieka piedzīvojumus, apsveicam un nu jau ar divām trofejām dodamies tālāk.
Pēc veiksmīgām medībām satiekamies visi vienkopus. Iztaujājam dzinējus - ko redzēja un dzirdēja mežā. Medību vadītājs paziņo, ka mūsu medības ir vainagojušās ar panākumiem. Ir nomedīti pieci vilcēni. Žēl, protams, ka nav lielo īpatņu, bet medības ir veiksmīgas.
Manā mūžā šīs ir otrās vilku medības. Liels prieks par mednieku atsaucību un medību organizāciju.
Pievienotajā galerijā ir redzami iemūžinātie piedzīvojumi (autori Līga Spandega un laikraksta "Auseklis" žurnāliste Rita Ozoliņa). Uzreiz piebildīšu - fotogrāfijā Nr.20 nomedītā vilku kucēna autori ir Jānis un Igo.
Autori Jānis un Igo par veiksmīgajām medībām
Laikraksta "Auseklis" žurnālistes Ritas Ozoliņas intervija ar Mednieku un Makšķernieku kluba "Brieži" pārstāvi Jāni Ozoliņu