Izcelsme: Vācija Standarts apstiprināts: 01.04.1996. Nr.217
Bavārijas asins pēdu dzinējsuns
Kvalifikācija FCI: 6.grupa 2.apakšgrupa
Kopējais izskats Īsspalvains vidēja izmēra suns. No Hanoveres dzinējsuņiem un bladhaundiem atšķiras ar sausu konstitūciju, precizitāti un ir labi izteikts tips starp hubertveidīgajiem un tipiskiem Čehijas un Austrijas brakiem.
Detalizēts apraksts Skausta augstums suņiem: 47-52 cm kucēm: 44-48 cm Svars 20-25 kg
Galva - virspuse salīdzinoši plata, ne pārāk smaga ar izteiktu pieres daļu. Pāreja no pieres daļas uz purnu ar nelielu atkāpi. Uzacu loki labi attīstīti. Purns nav pārāk garš un nav pārāks ass. Deguns ir tumšs. Augšlūpa nosedz apakšžokli, ne pārāk mīksta un mitra. Apakšlūpu stūri labi izteikti.
Acis - novietotas taisni, nelielas, ovālas formas ar sausiem, tumšiem plakstiņiem. Acu krāsa tumši vai gaiši brūna-lazdu krāsa.
Ausis - nokarenas, vidēja garuma, platas pie pamatnes ar noapaļotiem galiem, augsti stāvošas, smagas, nokarenas bez krokām.
Kakls - vidēja garuma, sauss un spēcīgs.
Zobi - spēcīgi žokļi, kuri veido ideālu šķērveida sakodienu. Taisns sakodiens nav pieļaujams.
Muguras līnija - krusti, attiecībā pret skaustu, nedaudz paaugstināti.
Skausts ir tikko nosakāms.
Ķermeņa formāts - pagarināts. Mugura ir gara un spēcīga. Krusti ir ar labi attīstītu muskulatūru, nedaudz izliekti. Garš krups, ar nelielu slīpumu astes virzienā. Ne pārāk platas krūtis, taču dziļas un garas virzienā uz ribu galiem. Vēders nedaudz pievilkts.
Priekškājas – slīpi pleci, gari pleca kauli, apakšdelms ar spēcīgiem kauliem, taču ne rupjiem. Pie apskates nu priekšpuses pilnīgi taisnas ar labi attīstītu muskulatūru. Delna ar nelielu slīpumu.
Pakaļkājas – gurni plati, gari, salīdzinoši slīpi novietoti stilba kauli. Pie apskates no aizmugures ķepām jābūt paralēlām, nedrīkst būt satuvinātas lecamās locītavas un tās nedrīkst vērsties uz āru.
Ķepas – ovālas, ne pārāk resnas, ar izliektiem, taču stigri sakļautiem pirkstiem un pigmentētiem spilventiņiem. Labi attīstīti nagi melnā vai ragu krāsā.
Aste – vidēja garuma, zobenveida forma, garums līdz lecamai locītavai. Suns asti nēsā paralēli zemei vai nolaistu. Aste bieži mēdz būt melna.
Vilna – īsa, bieza, vidēji cieta, cieši pieguļoša pie ķermeņa. Uz galvas un ausīm – daudz plānāka, uz vēdera, astes un locītavām – daudz garāka un cietāka.
Krāsa – ruda dažādos toņos (no koši rudas līdz gaiši dzeltenai vai pelēcīgi bēšai) un tīģerkrāsa. Uz muguras krāsojums ir intensīvāks. Vēlama tumša krāsojuma galva attiecībā pret korpusu. Uz purna – melna maska. Ausis tumšas. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieku maisiņā.
Trūkumi un nepilnības: Īss formāts, pārāk garas vai pārāk īsas kājas, izliekti pleca un priekšpleca kauli. Izvērsti pirksti un ķepas, garas, plakanas pēdas, vāja mugura un krusti, satuvinātas lecamās locītavas un pakaļkāju mucveidīgs izvietojums. Mucveidīgs krūšu kurvis, noasināta galva ar smailu purnu, pārāk zemu novietotas ausis ar krokām, miesas krāsa degungals, mitri plakstiņi un atvērta gļotāda ap acīm. Spilgti dzeltenas vai zaļas acis. Īss resns kakls. Birstveidīgi apaugusi, augstu pacelta un sagriezusies aste. Noteikti jābrāķē suņi ar izliektiem (rahītiskiem) vai ļoti tieviem kauliem. Kā trūkums ir arī nepietiekami attīstīta muskulatūra, pārāk maigs, rets vilnas segums, nesakodiens un pārkodiens. Gadījumos, ja ir liekie pirksti, tos kucēnam jāoperē jau pirmajās dzīvības dienās. Melna ( čorno podpalij okras) uzskatāms kā brāķis.   | |||||||||
