 Meklējam asinspēdu...Saulainā rudens novakarē nolēmu izlikt asinspēdu mazajiem kucēniem TERY un TACKER (4 mēn.).
Jau rīta pusē no saldētavas izņēmu pāris meža cūkas kājas un trauciņu ar asinīm. Vakarā tās jau atlaidušās un varu sākt darboties. Cūkas kājiņas katru atsevišķi iesēju šņorītē. Auklas garumam uz katru kāju būtu jābūt tādam, lai izveidojot cilpu auklas brīvajā galā, varētu to uzvilkt līdz kreisās rokas elkonim. Jāņem vērā, ka velkot kāju pa zemi tā paliek aiz manis aptuveni 1 metru. Tātad - izliekot asinspēdu, aukla, kurai galā ir kāja atrodas uz kreisās rokas elkoņa!!! Sagatavoju asinis. Tā kā atsaldētās asinīs jebkurā gadījumā būs plazma, tad visu atkausētā asins trauciņa saturu (~150g) ieleju-ielieku blenderī un sablenderēju. Sameklējam jebkuru plastmasas pudelīti ar t.s. "sporta" korķīti un piepildām to līdz pusei ar sablenderētajām asinīm. Šim saturam pudelē vēl pievienojam ūdeni proporcijās: 1 daļa asiņu, 0,5 daļas ūdens. Uzliekam korķi, vāciņu. Izliekot asinspēdu sagatavotā pudele ar asinīm atrodas kreisā rokā! Nu uz kreisās rokas būs jau divas "uzpariktes" - aukla ar cūkas kāju galā uz elkoņa un asins pudele plaukstā. Burvīgie knaģi! Šis gan ir špikots no zviedriem. Jau savlaicīgi nopirku koka knaģus un krāsu (atstarojoši oranža vai cita krāsa, kas izceļas uz dabiskā ainavā esošo krāsu fona). Manā gadījumā - oranžā. Saspraudu tos apkārt kartona kastei un ar krāsu aerosolu tos nopūtu krāsainus. Līdzīgi sagatavoju arī auklu, lai knaģus varētu ērti piespraust un uzlikt šo auklu ar knaģiem kaklā. Izmantoju jau iepriekš sagatavotu veļas auklu, kuras vidū ir metāla stieple. Plastmasas aukla ar metāla stiepli - tieši tāda, lai lokoties, klanoties un citādi izdaroties, aukla nesagrieztos ap savu asi ar visiem knaģiem un nav lieki jāpinķerējas. Nogriezu attiecīgu garumu, lai man būtu ētri un auklas galus savienoju ar metāla skavu, saspiežot to. Kaklā man ir aukla ar knaģiem, maisiņā pie auklām piesietās cūkas kājiņas un asins pudele. Esmu gatava darbam un dodos uz pļavu. Izvēlos trases trajektoriju un garumu. Trajektorija - taisne, garums aptuveni 20-30 m. Katram no suņiem izlikšu savu asinspēdu, tāpēc pirmās trases starta vietā no maisa izņemu vienu auklā iesieto cūkas kāju. Uzvelku to līdz kreisās rokas elkonim un sameklēju arī pudeli, kuru sagatavoju asins izpilināšanai. Starts - iespraužu knaģi (manā gadījumā zālē), lai es zinu kur sākas asinspēda. Cūkas kājai uzleju tā pavairāk asiņu un ar to pašu cūkas kāju pamīdu zāli apmēram 20-30 cm diametrā. Izliekot trasi, asinis izpilinu apmēram 30-40 cm attālumā. Nebaidos droši izpilināt tā vairāk, jo kucēni vēl tikai apgūst savas iemaņas. Tā kā asinis nežēloju. Ar knaģiem iezīmēju trases atrašanās vietu, iespraužot tos zālē. Ļoti ērti darboties, jo labā roka man ir brīva knaģu spraušanai un knaģi karājas uz mana kakla. Ar kreiso roku pilinu asinis, uz kreisās rokas elkoņa uzvilktajā esošajā auklā cūkas kāja velkas aiz manis tieši pa izpilināto asins trasi. Pēc 20-30 m esmu galā. Cūkas kāju atstāju un pati ar lielu līkumu dodos atpakaļ, līdz atgriežos pie starta pēc maisiņa. Laiks izlikt arī otru asinspēdu. Ņēmu vērā attālumu no vienas, jau izliktās asinspēdas līdz nākamajai, kuru vēl tikai uzsākšu likt. Attālumam būtu jābūt aptuveni 100 metriem. Izliekot nākamo trasi, rīkojos tieši tāpat kā pirmajā. Pēc stundas dodos pie kucēniem un ar mani kopā uz pirmo trasi dodas TERY. Tā kā mazais kucēns ir ticis ārā no voljēra, tad interesantāk tam liekas izdauzīties un paspēlēties. Jā, arī tas viņam ir vajadzīgs! Pēc neilgas rotaļas, tomēr ar pavadu dodamies uz pļavā izlikto pirmo trasi. TERY uzosta asins laukumu un ar interesi sāk ostīties visapkārt. Palīdzu mazajam un ar savu roku pa zāles augšpusi norādu virzienu. Mana komanda ir „Osti!”, kura pietiekami klusi tiek atkārtota vairākkārt. Pēc knaģiem zālē sekoju, vai kucēns dodas pa asinspēdu pareizi. Brīžiem viņš paceļ galvu un mēģina izmantot augšējo ožu. Lai piespiestu kucēnam tomēr izmantot apakšējo ožu, ņemu palīgā pavadu. Pavadu izvelku kucēnam zem priekšķepas un nedaudz to pievelkot mazais ir spiests likt savu purniņu tuvāk pie zemes. Tātad, izmantot apakšējo ožu. Abi dodamies tālāk. Necik ilgi un esam galā. Cūkas kāja ar visu auklu ir atrasta un seko manas uzslavas, neviltots prieks. Var sākties mūsu rotaļa - „Cūkas kāja” bēg, savukārt, TERY to ķer. Rotaļa nav pārāk gara, jo vēlos kucēnu motivēt arī turpmākajam darbam un kāja nonāk viņa zobos. Tā ir viņa balva par padarīto. Malacis! Atļauju nest viņa atradumu līdz pat voljēram, ko TERY arī lepni ar augsti paceltu galvu dara. Pie voljēra samīļojamies, samainu cūkas kāju pret siera gabaliņu un atvadāmies. Visu augstāk minēto atkārtoju arī ar TACKER. Arī šis puika nelika vilties! Labi padarīts darbiņš! Foto: pielikumā ( pirmie četri foto - TERY, nākamie - TACKER, pēdējā - māmiņa SMOLI)
  | |||||||||
