Metodika suņa apmācīšanai medījuma apriešanā

Asinspēdu dzīšanā labi apmācīts suns, bez šaubām, atradīs nošauto medījumu. Lai gan darbs saitē ir asinspēdu dzīšanas pamatu pamats, tomēr daudz ērtāk un vieglāk ir, ja suns medījumu pa pēdām atrod, ejot patstāvīgi - bez saites, un paziņo par to medniekam ar riešanu vai citādi.

Lai iemācītu suni apriet medījumu, nepieciešams sistemātisks darbs. Apriešanu jāsāk mācīt jau tad, kad suni pieradina sekot pa pēdām aizvilktam svaigam gaļas gabalam. Šajā nolūkā pēdu galapunktā gaļas gabalu paslēpj zem kastes, kuru noslogo ar palielu akmeni. Nonācis pie kastes, kucēns sāk gar to skrāpēties, bet, nevarēdams piekļūt gaļai, pa reizei iesmilkstas. Katrs smilkstiens jāpamudina ar Komandu "Balsi!". Beidzot kucēna pacietība ir galā un tas ierejas. Tūlīt seko uzslava un kucēnam ļauj piekļūt pie gaļas gabala. Nākamajā reizē apmācītājs pagaida, kamēr suns vairākkārt ierejas, un tikai tad pasniedz ēdamo. Riešanas laiku pakāpeniski pagarina līdz 10-15 minūtēm. Suni riet vienmēr pamudina ar komandu "Balsi!". Tā sunim izveidojas nosacījuma reflekss riet pēc pavēles.

Pārejot uz apmācību ar mākslīgajām asinspēdām, pēdu galapunktā novieto izbāztu stirnādu un liek sunim to apriet. Jāuzmana, lai suns nekādā ziņā nemēģinātu ādu satvert un plosīt. Lai suni stimulētu, zem izbāzeņa var paslēpt gaļas gabalu, kuru atļauj sunim apēst, ja tas pareizi rīkojies. Tālāk vingrinājumu sarežģī, ļaujot sunim vienam pašam nonākt līdz izbāzenim un to apriet.

Vēlāk izbāzeņa vietā izmanto tikko nošautu medījumu. Beigtā dzīvnieka izskats un smarža parasti tā uzbudina suni, ka tas, aizmirsis riešanu, metas virsū medījumam un sāk to kost. To nedrīkst pieļaut. Apmācītājam pacietīgi jāgaida, kamēr suns nomierināsies un pēc komandas sāks riet. Nākamajā reizē suni pie medījuma laiž vienu pašu, bet apmācītājs paslēpies novēro tā rīcību. Ja suns uzvedas teicami un rej, tad apmācītājs, uzslavējot to, nesteigdamies iet klāt.

Dažiem suņiem, ieraugot barību, nerodas tik spēcīgs kairinājums, lai tie sāktu riet. Iemācīt suni riet pēc komandas var arī, lietojot citu paņēmienu. Tā, piemēram, apmācītājs aizved suni uz mežu, piesien to pie koka, bet pats paslēpjas tā, lai suns viņu nesaostu. Drīz vien suns sāks smilkstēt un paklusām ierieties. Apmācītājs tūlīt dod komandu "Balsi!". Suns sāk riet arvien skaļāk. Apmācītājs, atkārtodams komandu, iet sunim klāt un to uzslavē.

Pareizi apmācīts suns nedrīkst ātrāk atstāt atrasto medījumu, iekams nav pienācis mednieks. Tam jāatrodas pie nošautā medījuma un jārej pēc zināmiem intervāliem, kaut arī tas ilgtu vairākas stundas. Kā rāda prakse, par labiem aprējējiem parasti var izmācīt tikai tos suņus, kuriem ir iedzimta tieksme uz riešanu.